H1 Main Content

22.decembrī plkst.18:00 skolas zālē pulcējās mūsu skolas skolēni, skolotāji, vecāki. Skolēnu pašpārvalde šogad uzņēmās organizēt Ziemassvētku eglītes  pasākumu. Atbildība, laiks, problēmas, to atrisināšana. Beigu beigās – pasākums izcils! Paldies visai pašpārvaldes komandai par savas daļas atbildību un paveikto. Koncertu vadīja Estere Grandava un Emīlija Ēvele, tās ir meitenes, kurām uzstāšanās publikas priekšā nav nekas jauns.

Pasākuma sākumā laba vēlējumu un jauki vārdi no skolas direktores Dinas Meisteres.

Koncertā piedalījās skolēni, kuri pēc skolas mācību stundām papildus velta laiku, lai dejotu, dziedātu un muzicētu. Koncertā skanēja dziesmas, ko dziedāja 1.,2.,3.klase, 4.klases ansamblis, kori, grupa” TRIO” . Ar lielu azartu dancoja un prieku zālē ienesa mazie un lielie “Nebēbnieki”. Noslēguma daļā Ziemassvētku noskaņu sniedza flautu trio- Estere Grandava, Laura Kalekaure un Annija Strauta ar melodiju “Jingle bell” .

Pēc pasākumā zālē sekoja klašu eglītes- klašu priekšnesumi, Ziemassvētku vecīša gaidīšana, dāvanas , apsveikumi, jautrība, diskotēka skolas zālē, par kuru bija atbildīgs 9.klases skolnieks Emīls Sināts.

Paldies 9.klasei un klases audzinātājai Ilzei Celenbergai par skolas izgreznošanu svētkiem!

Viena no skolas tradīcijām ir Ziemassvētku pasts. Tradicionālā vietā tiek novietota glīti noformēta lielā pastkaste. Šos pienākumus veic 8.klase. (kl.audz. Sanita Saulgrieze)

Visas skolas skolēni gatavo, raksta apsveikumus saviem klases biedriem, draugiem, skolotājiem. Pastnieki šķiro. Eglītes dienā PASTNIEKI dodas pa klasēm , lai nogādātu sūtījumu. Pastnieki izdomā kādu uzdevumu, kuru jāveic katrai klasei. Šogad skolēni risināja krustvārdu mīklu. Skolēni klasēs ar prieku ver vaļā aploksnes un lasa apsveikumus.  

Šogad katra klase cepa piparkūkas sirds formā. Viena piparkūka tika nogādāta kādam no pensionētajiem skolotājiem, bet otra – izvietota vitrīnā izstādē. Gada pirmā mēņeša noslēgumā draudzīgi tiek apēstas. Piparkūkas saņēma: Ligita Gulbe, Česlavs Stefanovičs, Anita Purakalne, Irēna Meistere, Rasma Harju, Ilze Jakobsone, Mārīte Jakabsone, Eleonora Piterniece, Tamāra Orlova, Vladimirs Vaniņš, Anna Vahere.

Mūsu dziedošās meitenes Jete Tetere, Emīlija Ēvele, Estere Grandava, Ance Ābolkalne un skolotāja Sandra Oto radīja skanīgu svētku noskaņu Rīgas iedzīvotājiem un ciemiņiem, kuri apmeklēja  Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā.

14.decembrī  Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 1.-4.klases skolēni,  programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, attālināti noklausījās kinolektoriju par to, kā tiek veidotas leļļu filmiņas un noskatījās 4 animācijas filmiņas par  dabas aizsardzību - “Dusmukule”, “Meža sargi”, “Cūkas laime”, “Eži lielpilsētā”. Kinolektoriju vadīja Dace Rīdūze, kura ir daudz veidojusi filmiņas.  Skolēniem bija interesanti un noderīgi uzzināt, kā tiek gatavotas lelles, kādus materiālus izmanto to gatavošanā, ka vienas  filmiņas izveidošanā piedalās 14 dažādu profesiju pārstāvji. Skolēni tagad zina, ko dara komponists, animators, dekorators, skulptors aktieri, dekoratori u.c. filmiņu veidošanā. Filmu veidotāja pastāstīja, ka šajā nozarē var strādāt cilvēki, kuriem patīk un ir vajadzīgās prasmes, lai to darītu.

Filmiņas bija kā papildinājums mācību tēmām par dabas aizsardzību, atkritumu šķirošanu, atkritumu otrreizēju lietošanu.  Tās bija ļoti pamācošas. Noslēgumā D. Rīdūze atbildēja uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem, piemēram, No kāda materiāla gatavo lietas? Kā taisa fonu? Kā taisa mazas pudelītes? No kā taisa cilvēciņiem matus? Kā var parādīt ūdeni? Kā var parādīt, ka putni lido? Cik ilgi jātaisa māju? u.c. jautājumi. Jautājumu bija daudz, taču ierobežotā laika dēļ nevarēja uz visiem atbildēt. 

2.decembrī Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 1.-4.klašu skolēni piedalījās skatuves runas konkursā Gaujienā.

Un atkal “IDEJU BANKA” Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā  30.novembrī kopā sanāca visas trīs puses no kurām atkarīga mūsu nākotne. Vecāki un skolotāji, kuri māca  savu dzīvesziņu, un  bērni, kuri mācās un arī māca, jo nu jau ir prasmes, kurās  jaunā paaudze ir spēcīgāka. Moderatore Ievas Jūhansones palīdzēja atrast tos saskarsmes punktus, kur krustotos visu ieinteresēto pušu idejas. Laiks paskrēja nemanot, idejas tika “uzliktas” uz lapas. Ko tad vēlamies?  Būt kopā!!! Būt kopā organizējot pasākumus, izveidot interešu klubiņu, kopā skatīties filmas, vadīt meisterklases, dalīties pieredzē un atkal tikties “IDEJU BANKĀ”, paņemot līdzi vēl kādu…

No 17. oktobra līdz 14. novembrim norisinājās bērnu un jauniešu radošais konkurss “Priekšmets. Stāsts.”, kas tika rīkots, gaidot Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkoto konferenci “Priekšmets. Stāsts. Laikmets.”.

Konkursa uzdevums bija aplūkot dziedātājas un aktrises Mildas Brehmanes-Štengeles rokas lelli - pērtiķīti un uzrakstīt, uzzīmēt vai, izmantojot citus izteiksmes līdzekļus, attēlot lelles stāstu.

Konkursam tika iesūtīti 304 dažādu žanru darbi no 42 izglītības iestādēm. Šajā konkursā piedalījās arī Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 6. klases skolēni. Atzinību saņēma Marta Brante. Pateicības par piedalīšanos saņēma Tomass Gustavs Celenbergs un Justs Krūmiņš.

D. Ozoliņa Apes pamatskolas  3.klases skolēni atzīmē Latvijas svētkus

11.novembrī mūsu skolā no rīta notika Gaismas gājiens, kurā mēs devāmies uz kapsētu, kur klausījāmies par  Lāčplēša dienu, par varoņiem, kas cīnījās par  mūsu zemi- Latviju. Cīnītāju piemiņai aizdedzām svecīšu liesmiņas.

Pēcpusdienā  notika 3.klases pēcpusdiena veltīta “Mana Latvija- Mūsu Latvija”. Bijām kopā veidojuši scenāriju, kas un kā notiks mūsu pasākumā. Vispirms  skolēni servēja galdus patriotiskā noskaņā, lika uz galda cienastu. Kad viss bija sagatavots ,sākām pasākumu ar svinīgu dzejoli, ko runāja Roberts “Ko par Latviju pateikt var daudz?", dziedājām dziesmu “Div’ dūjiņas gaisā skrēja.”, teicām novēlējumus Latvijai.  Bērni pacienāja viens otru, izbaudīja kafejnīcas atmosfēru un tad jau varēja sākties atraktīvā pasākuma daļa ar spēlēm un rotaļām. Ļoti aizraujoša spēle bija, kad katram tika izdalītas sešas kartītes ar attēliem par Latviju (novadi, slaveni cilvēki, tradīcijas) un tad bija jāsameklē nosaukums, kas tas ir. Noslēgumā vēl dažas jautras uzmanības spēles un laiks doties mājās, jo pēc dažām stundām, vakarā jādodas uz Lāpu gājienu. 

Svarīgi, ka mūs bērni zina nosaukt un pastāstīt  par Lāčplēša dienu un Latvijas dzimšanas dienu un ka mēs šos svētkus svinam savā skolā, klasē, savā ģimenē. Vēlētos, lai mūs bērni varētu teikt:

 “Lepni un priecīgi nosaku es

Latvietis Latviju sirdī nes”.

Mūsu tautai nozīmīgā datumā - Lāčplēša dienā- 6.-9.klašu skolēniem bija iespēja tikties ar tiesnesi, mūsu skolas absolventi Ingunu Helmani Satversmei100 kampaņas “Es, Tu un Satversme" ietvaros. Saruna rosināja jauniešiem aizdomāties par savu valsti, piederību tai, pienākumiem un tiesībām, par savas nākotnes izvēles iespējām, izvēloties izglītoties vai nē, un vērtībām, kuras ir un paliek nemainīgas visām paaudzēm. Paldies tiesnesei Ingunai par interesanto tikšanos un brīnišķīgo sveicienu savai skolai.

19. oktobrī ir rakstnieces Elīnas Zālītes dzimšanas un vārda diena! Šogad rakstniece svin savu 124. dzimšanas dienu. 6. un 7. klases skolēni šodien devās uz dzejnieces memoriālo māju, lai brīdi pakavētos stāstos par dzejnieces dzīves un daiļrades ceļu, kā arī sūtot sveicienus, citējot kādas pārdomām bagātas dzejas rindas! Paldies muzeja vadītājai Irēnai Meisterei.

Septembris – Dzejas mēnesis ir noslēdzies mūsu skolā!

Esam lasījuši dažādu autoru dzejoļus, meklējuši skaistas, vērtīgas un motivējošas atziņas. Rakstījuši savu īpašo atziņu uz bērza ripiņas, kura vēlāk tika pulēta un slīpēta, aplīmēta ar salveti, izveidojot skaistu tējas paliktnīti.

Visbeidzot – kavējamies dzejas mirklī pie karsti kūpošas tējas krūzes, gardiem našķiem un erudītiem jautājumiem par dzeju, dzejniekiem un literatūru kopumā.

Latvijas skaļās lasīšanas 30 čempioni satiekas Nacionālajā finālā Gaismas pilī

24. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa  zālē norisinājās Skaļās lasīšanas sacensību fināls.  Rīgā ieradās 30 reģionālie lasīšanas čempioni no visas Latvijas. Šogad Smiltenes un Valkas novadus godam pārstāvēja Jānis Kozuliņš no Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas. Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja, apgalvo: “Tā ir vispatiesākā auditorija, kuras viedoklī ir vērts ieklausīties, kad mediju telpu aizņem socioloģiskie pētījumi par nelasītājiem, jo viņi nav grāmatu pircēji. Bibliotēku loma pieaug un grāmatu pieejamība kļūst arvien svarīgāka.”

Lasītprieka sacensības LNB kopā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, bibliotēkām un skolām visā Latvijā organizē jau kopš 2017. gada, aicinot bērnus iesaistīties aizraujošā programmā. Ja tā labi padomā, lasīšanai nav šķēršļu, ko apliecina reģionālie čempioni savās vizītkartēs. Izteikumos, ar kuriem lieliskie lasītāji piesaka sevi Nacionālajam finālam, pārliecinoši izpaužas lasīšanas aktualitāte un nozīmība viņu dzīvē: “Vislabākais veids, kā pavadīt brīvo laiku, ir lasīt grāmatas!”, “Atverot grāmatu, sākas piedzīvojums, kas attīsta iztēli un bagātina cilvēku”, “Grāmatu lasīšana ir kā iziešana caur burvju durvīm un nokļūšana citā, nezināmā pasaulē. Es kļūstu par vērotāju. Dažreiz tas ir jautri un smieklīgi, dažreiz skumji vai pat baisi, bet vienmēr aizraujoši un liek man domāt un salīdzināt, ko es darītu, kā rīkotos šajā situācijā”, “Mēs ejam skolā, lai gūtu jaunas zināšanas. Es domāju, ka ar skolā iegūtām zināšanām nebūs pietiekami. Lai būtu sekmīgs, nepieciešams mācīties pastāvīgi. Arī cilvēka iekšējā pasaule prasa sevi pilnveidot. Grāmatu lasīšana ir veids, kā to sasniegt”, Es lasu grāmatas, kur attēloti reāli dzīves notikumi, jo tad es varu iejusties galveno varoņu lomā”, “Kopā ar grāmatu es vairāk redzu, jūtu, piedzīvoju un  sapņoju”, "Būdams īsts šodienas puika, kas ierauts jauno tehnoloģiju pasaulē, mācos atrast laiku draudzībai arī ar grāmatu. Grāmata manā somā ir gan dodoties ceļojumā, gan uz treniņnometni, un vēl nekad tā mani nav pievīlusi. Grāmatai nekad nepazūd tīkla pārklājums, nebeidzas zona vai baterija. Tā darbojas vienmēr, atliek vien atvērt... '', vēl kāds no zēniem izsakās tā: “Pirmās lasīju pasaku grāmatas, un vecmamma labprāt klausījās, kā es skaļi lasu. Šajā vasarā lasīju jaunākās “Bērnu žūrijas” grāmatas, bet lasītprieks radās tad, kad laiku pa laikam mājās atslēdza datoru. Ar dažām tā aizrāvos, ka vēlējos turpinājumu”.

“Skaļā lasīšana” ir daudzpakāpju sacensības, kas vispirms notiek klasē, tad skolā vai bibliotēkā, reģionā un noslēgumā valsts finālā. Šogad Rīgā ieradās 30 reģionālie lasīšanas čempioni, klātienē viņus atbalstīja līdzjutēji - klases biedri, vecāki, skolotāji, bet video tiešraidi LNB mājaslapā (www.lnb.lv) varēja vērot neierobežots interesentu skaits.

Vairāk nekā četri tūkstoši 5. klašu un 6. klašu skolēni ir bijuši entuziasma pilni un vēlējušies iemācīties lasīt tā, lai tas būtu aizraujoši pašiem un citiem būtu interesanti klausīties. Labākos no labākajiem sastapām Nacionālajā finālā.  

30 reģionālo čempionu vidū bija četrpadsmit zēni un sešpadsmit meitenes. Literatūras izvēle savam lasījumam bija ļoti daudzveidīga, sākot no klasikas darbiem, piemēram, Astrida Lindgrēne “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, Luiss Kerols “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”, Žils Verns ”Mazais kapteinis”, Antuāns de Sent Ekziperī “Mazais princis”, Imants Ziedonis “Krāsainās pasakas”,  līdz visur pasaulē iemīļotām grāmatām – Džoanna K. Roulinga “Harijs Poters un Filozofu akmens”, Žaks Frīns “Skolotājs Jāps var visu”, Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata. 1.grāmata”, Žaklīna Vilsone “Miskastes bērns”, Ulfs Starks “Bēguļi” un citas. Lasīti tiek arī latviešu mūsdienu autoru darbi – Jura Zvirgzdiņa “Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi” un “Konteineru meitenīte Rudīte”, Ievas Samauskas “Eņģelītis”, Dzintara Tilaka “Šausmiņa”, Rutas Skrebeles “Ervīns un bišu vīrs”, Luīzes Pastores “Laimes bērni”  un citas. Sacensību svarīgākais likums ir izrādīt cieņu bērna izvēlei, lai veicinātu lasītprieku un pozitīvas emocijas.

Jānis Kozuliņš lasīja fragmentu no Dz. Tilaka grāmatas “Šausmiņa”. Jānis saņēma uzslavu un atzinību par lasījumu un uzdrīkstēšanos atzīt, ka viņš labprātāk lasa tās grāmatas, kuras viņš pats izvēlas, nevis tās, kuras viņam liek lasīt.

Sacensības vērtēja tiesnešu komanda – dzejniece Ērika Bērziņa, jauniešu medijpratības trenere Ella Hermansone, auto žurnālists Pauls Timrots, literārā aģente Santa Raciņa no Apgāda Zvaigzne ABC un LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.  

Pagājušajā gadā augsto titulu ieguvusī Helma Elvīra Križevica no Rīgas dalījās ar pieredzi.

Viņa atzina: “Mans gads kā lasīšanas čempionei bija ļoti interesants. Grāmata var aizvest mūs jebkur, šodien - pie Daugavas” un kopā ar savu tēti, kurš pavadīja uz ģitāras, izpildīja latviešu tautasdziesmas.

Čempiona titulu šogad ieguva Gustavs Liepājnieks no Ventspils Centra sākumskolas. Viņš lasīja Imanta Ziedoņa “Zaļo pasaku”. Iepazīstinot ar sevi, viņš uzsvēra, ka ekoloģijas tēmas viņam ir svarīgas un ka īpaši lasīt rakstnieka pasaku viņa vārdā nosauktajā zālē.  2.vietā - Ance Prokopova no Dobeles 1.vidusskolas, kura lasīja fragmentu no Dzintara Tilaka grāmatas “Šausmiņa” un 3.vietā - Marta Jundze no Jaunpiebalgas vidusskolas, kura bija izvēlējusies somu rakstnieces Sallas Simukas grāmatu “Sirdsmāsas”.

20. septembrī Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 6. klases skolēni devās “Latvijas valsts meži” rīkotajā mežu ekspedīcijā netālu no Velēnas. Katrs skolēns ekspedīcijas sākumā saņēma ekspedīcijas darba burtnīcu ar dažādiem uzdevumiem un tad  devās pārgājienā "mežsaimnieku pēdās".  LVM darbinieku vadībā darbojās 10 meža izziņas pieturās un uzzināja daudz interesantu faktu par mežu. Pēc skolēnu domām, visaizraujošākā stacija bija "tilta būvēšana", kur no koka dēļiem bez naglu palīdzības, visiem kopā sadarbojoties, jāuzbūvē tilts, lai visa klase varētu tikt uz finiša staciju - ugunskuru un pikniku. Šī saulainā septembra diena bija īsts piedzīvojums!

“Veidenbauma klase” viesojas Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāčos”

Pagājušajā mācību gadā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 6. klase bija viena no tām klasēm Latvijā, kura ieguva titulu “Veidenbauma klase”. Balvā skolēni saņēma īpaši viņiem sagatavotu izzinošu mācību programmu un erudītas aktivitātes Liepā un E. Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāčos”.

Septembrī, Dzejas mēneša ietvaros, skolēni devās uz Cēsu pusi, lai pavadītu dienu, izstaigājot E. Veidenbauma takas un pilnveidojot savas zināšanas par dzejnieka personību un daiļradi.

Diena iesākās ar erudītiem jautājumiem par E. Veidenbauma, pēc tam turpinājās ar gājienu uz Liepas pagasta “Mazo Ellīti”. Skolēni uzzināja, ka kāda sena teika vēsta, ka senos laikos acu avotiņa ūdens dziedinājis ļaudīm dažādas acu kaites. Kā arī nepašaubāmi šī ir bijusi viena no E. Veidenbauma mīļākajām vietām, kur viņš labprāt nācis smelties iedvesmu.

Tālāk skolēni devās uz Liepas kapiem, apmeklējot E. Veidenbauma atdusas vietu. Skolēni uzzināja, ka dzejnieka piemineklis veidots no Staburaga klintsbluķa atlūzas. Blakus E. Veidenbaumam apglabāti arī daļa no viņa ģimenes pārstāvjiem.

Pārgājiens turpinājās, laiks bija rudenīgi silts un saulainas. Nākamais aplūkojamais dabas objekts bija “Lielā Ellīte”. Uzzinājām, ka “Lielās Ellītes” arkas ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. To veido 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Šeit viena otrai blakus atrodas trīs arkas, kas kopā veido arkādi. Muzeja vadītājas arī šeit bija sagatavojušas aktīvi izzinošu uzdevumu – skolēniem bija jāatrod 11 koka ripas, uz kurām bija interesanta informācija par Liepu un Liepas pagastu.

Tālāk brauciens uz E. Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, kur muzeja vadītājas skolēnus un skolotājas sagaidīja ar gardu zupu.

Tieši “Kalāčos” varēja sajust dzejnieka E. Veidenbauma klātbūtni, noskaņu un iepazīt 19. gs. lauku sētu. Muzeja vadītājas iepazīstināja ar “Kalāčiem”, pastāstot vairāk par dzejnieku, viņa dzīvi un dzeju. Skolēniem šķita interesanti, ka viņi varēja “samērīties” ar dzejnieku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Salīdzināt savu un E. Veidenbauma auguma garumu ar savu, kā arī uzzināt, cik gados dzejnieks iemācījās lasīt, cik valodas zināja jau 11 gadu vecumā un cik gadu vecumā jau uzrakstīja pirmos dzejoļus. Šeit arī neiztika bez komandu uzdevumiem, pētot senlietas, mērot E. Veidenbauma tēva stādīto ozolu apkārtmēru, esot vērīgiem lasot dzeju, jo vissīkākajām niansēm bija nozīme.

Launags skolēniem izvērtās piedzīvojumiem bagāts – tika cepta maize uz koka nūjām. Tas radīja sajūsmu daudzos, bet vēl lielāku sajūsmu skolēnos radīja noslēdzošais muzeja uzdevums. Muzeja vadītājas atzina, ka šādu aktivitāti neviens vēl nebija veicis “Kalāčos” – kā jēlu olu saglabāt neskartu, nometot no 2. stāva? Skolēniem tika iedoti materiāli – avīzes, balons, līmlente, plastmasa šķīvītis un bļodiņa, diegs -, neskatoties uz neparasto uzdevumu, visas komandas uzvarēja, jo visas olas bija neskartas.

Milzīgs paldies “Kalāču” memoriālā muzeja vadītājām par piepildīto dienu vienreizējo iespēju būt “Kalāčos”!